Sapnis par laimi

Sapnis par laimi

Katram no mums šie sapņi ir citādi, taču visiem tiem ir kopīga iezīme. Un kāds savu laimi rod patstāvībā. Jūs jautāsiet, kā tas iespējams? Lūk – kāds stāsts…
Par dzīvi varētu arī nežēloties, ja vien nebijis vienas rakstura īpašības, kas krietni sabojājusi notikumus (nesenā pagātnē). Viņa centās izpatikt visiem, kā saka – vidusceļa gājēja – mēģināja darīt visiem labu. Jūs jautāsiet: kas gan tur peļams? Taču jāatceras, ka, cenšoties izdarīt labu visiem citiem, cilvēks atstāj novārtā sevi, bet diemžēl to saprot krietni vēlāk…
Pēc 30 kopā nodzīvotiem gadiem vīra nodevība izraisīja apātiju, kura pārauga depresijā. Sākās sevis žēlošana, naids mijās ar cerību, ka varbūt pagājušais var atgriezties, bet pagātne neatgriežas. Ko darīt, ja ir šāds gadījums? Laiks iet… Neieteiktu sevi maldināt ar cerību… Vajadzētu paļauties uz savu intuīciju, kura piemīt katram no mums, un pati dzīve jūs aizvedīs pareizajā virzienā. Dzīve sniedza jums iespējas sevis realizēšanai, bet arī ne mazāk iedeva atbildību. Daži neuzmanīgi vārdi, pārlieku liela uzstājība un sevis žēlošana var sabojāt attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem. Neatskatieties pārāk bieži uz pagātni. Neļaujiet pagātnes notikumiem mest ēnu uz šodienu. Vairāk uzticieties savām vēlmēm un cerībām – tā ir garantija tam, ka virzāties pareizā virzienā. Jūs iedomāties nevarat, cik daudz brīnišķīgu iespēju ir palaists garām… Cik gan bieži jūs teicāt: “Vēl mazliet pagaidīšu” vai “Es nesteigšos, un viņš nekur nepaliks”. Un kas notiek? Jūs sakāt: “Atpaliku no vilciena.”
Ja jūs vēlaties savā dzīvē kaut ko iegūt vārda tiešā nozīmē, tad netērējiet laiku veltīgi, ticiet, liktenis ir nopietns (gan kā pretinieks, gan ceļa biedrs). Viņš ir mūsu skolotājs – gudrs un tajā pašā laikā var būt ļoti bargs. Bet jūs – jūs varat būt priekšzīmīgs skolnieks. Kāda loma jums vairāk patīk? Spēlējiet tieši to lomu, kura jums patīk vai piestāv.